Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezdzimuma
bezdzimuma ģen., nelok.; biol.
1.Tāds, kam nav dzimuma pazīmju.
PiemēriBezdzimuma īpatnis.
2.Tāds, kas noris vai rodas bez dzimumšūnu saplūšanas. Veģetatīvs.
PiemēriBezdzimuma krustošana.
Avoti: 2. sējums