bezdomu
bezdomu ģen., nelok.; pareti
1.Tāds (stāvoklis), kad nenoris (spraigs) domāšanas process Tāds, kas liecina par šādu stāvokli.
PiemēriBezdomu brīdis.
1.1.Tāds, kam nav dziļu domu, nozīmīgu ideju.
PiemēriLiekule, garīgi aprobežota, valdonīga bezdomu būtne, kura baidās no visa jaunā, Frīda Simsone kļūst par bīstamu ienaidnieku Bišu Olem.
Avoti: 2. sējums