bezdievīgs
bezdievīgs -ais; s. -a, -ā
bezdievīgi apst.
1.novec. Tāds, kas netic dievam. Arī ateistisks.
Piemēri..Krikumiene nenogura, kaimiņiem un draudzenēm stāstīdama, cik taisnīgi dievs darījis, bezdievīgo zēnu sodīdams ar acs zaudējumu.
1.1.pārn. Peļams (par izturēšanos, rīcību). Grēcīgs.
Piemēri..man pēc šā uzņemtā ceļa vajadzēja sataisīties grēkot arī uz priekšu - vajadzēja bezdievīgi piekrāpt lielmāti Elvīru un atdot svešu bērnu par viņas Lienīti.
2.apst.; sar. Ārkārtīgi, ļoti.
PiemēriKārlēns: Bet šī ziņģe tak ir varens gabals, kad apdomā! - Elīna: Kādēļ? - Kārlēns: Tādēļ, ka viņa tik bezdievīgi gara.
Avoti: 2. sējums