Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezdūšīgs
bezdūšīgs -ais; s. -a, -ā
bezdūšīgi apst.; pareti
Tāds, kam nav drosmes, uzņēmības. Bailīgs, gļēvs.
PiemēriVirspriesteris: Es neesmu bijis gļēvs un bezdūšīgs!
Avoti: 2. sējums