Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bezdūšīgs
bezdūšīgs -ais; s. -a, -ā
bezdūšīgi apst.; pareti
Tāds, kam nav drosmes, uzņēmības. Bailīgs, gļēvs.
PiemēriVirspriesteris: Es neesmu bijis gļēvs un bezdūšīgs!
  • Virspriesteris: Es neesmu bijis gļēvs un bezdūšīgs!
  • Targals: Man algot gļēvus, bezdūšīgus suņus, Kas bēg, kad naidnieku tik ierauga?
  • Bezdūšīgs cilvēks.
Avoti: 2. sējums