kults
kults -a, v.
1.Reliģiska (kā) pielūgšana, uzskatīšana par svētu, par dievību. Arī reliģija.
PiemēriSaules kults.
- Saules kults.
- Mirušo kults.
- Senču kults.
- Mātes kults.
- Svēto dzīvnieku kults.
- Animālistiskie kulti.
- Artemīda.. bijusi medību dieviete. Bet Brauronā [Grieķijas ciematā] viņas kults ietvēris vēl citu nozīmi. Viņu pielūguši, lai tā palīdzētu dzemdēt dēlu, atrast precinieku, izārstētu neauglību, saglabātu skaistumu.
- Padomju zinātnieks.. pēc dažādu indoeiropiešu tautu tradīciju un valodas materiālu analīzes secina, ka senatnē pastāvējis īpatnējs vilku kults, kas bijis izplatīts kā Eiropā, tā Āzijā.
- Ganā izplatīta zemes kā augstākās būtnes dievināšana. ..Zemes kults sastopams arī citos Rietumāfrikas rajonos.
- pārn. Tēva piemiņa bija man īsts kults, un es nevarēju pat iedomāties, ka tev [mātei] kāds spētu viņu aizstāt.
1.1.Šīs pielūgšanas izpausme noteiktos rituālos un ceremonijās. Reliģisku rituālu un ceremoniju kopums.
PiemēriKulta pieminekļi.
- Kulta pieminekļi.
- Kulta priekšmeti.
- Māla traukus atrod ne vien senajās apmetnēs, bet arī.. kulta vietās..
- Luterāņu kultā viss runātais un dziedātais baznīcēniem jāsaprot.
- Viduslaikos līdzi kristiānismam nāca kulta mūzika - katoliskā, vēlāk protestantiskā.
- Padomju likumos noteiktas speciālas tiesiskās normas, kas aizsargā ticīgo, reliģisko apvienību un kulta kalpu likumīgās tiesības.
Stabili vārdu savienojumiKulta kalpotājs (retāk kalps).
- Kulta kalpotājs (retāk kalps) — Reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
2.Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno. Arī dievināšana.
PiemēriZelta kults.
- Zelta kults.
- Naudas kults.
- Mantu kults.
- Baudu kults.
- Tradīciju kults.
- Personības kults.
- Par spīti vispārējam pagurumam, kas raksturīgs tā perioda angļu literatūrai, viņš [R. Kiplings] slavina enerģijas un spēka kultu.
- ..buržuāzijas ideologi dod jaunatnei gatavus, domāšanas un uzvedības šablonus: dolāra kultu, spēka kultu, seksa kultu.
- Sabiedrisku nozīmi.. [krājuma autores] dzeja iegūst tieši iepretī tam, kas dzejniecei svešs, - iepretī lietu kultam, šaurajam prakticismam, ko veicina labklājība.
2.1.Ļoti, arī pārmērīgi bieža (kāda paņēmiena, līdzekļa u. tml.) izmantošana.
PiemēriGlezniecības izteiksmes līdzekļu ziņā valdošais kļūst spožu, paskaļu krāsu kults..
- Glezniecības izteiksmes līdzekļu ziņā valdošais kļūst spožu, paskaļu krāsu kults..
Avoti: 4. sējums