mandele2
mandele -es, dsk. ģen. -ļu, s.; anat.
Limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
PiemēriMēles mandele.
- Mēles mandele.
- Aukslēju mandeles.
- Rīkles mandeles.
- Izoperēt mandeles.
- Gādīgs par savu veselību, viņš satina ciešāk šalli ap kaklu - nejaukās mandeles, tās dažreiz mēdza iekaist.
- Rīkles gals bija apsarcis, mandelēs spīdēja dzelteni mezgliņi, aplikumi atdalījās viegli.
Avoti: 5. sējums