mandāts
mandāts -a, v.
1.Pilnvarojums, uzdevums. Dokuments, arī līgums (buržuāziskajās civiltiesībās), kas apliecina kāda pilnvaras, arī uzdevumus.
PiemēriIzsniegt mandātu.
- Izsniegt mandātu.
- Viņš bija norunājis ar vēlēšanu apgabala komisiju, ka šovakar ieradīsies pēc deputāta mandāta vienā no Vidzemes apriņķu pilsētām, no kurienes viņš nupat kā bija ievēlēts Padomju Savienības Augstākajā Padomē.
- ..vēl aizvien viņš nebija ticis pie saeimas deputāta mandāta, taču jau nākošajās vēlēšanās noteikti cerēja atrasties sarakstā starp pirmajiem piecpadsmit kandidātiem..
Stabili vārdu savienojumiImperatīvais mandāts. Mandātu komisija.
- Imperatīvais mandāts — Norādījums, kas ievēlētajam kategoriski jāievēro.
- Mandātu komisija — Komisija, kas pārbauda deputātu, kongresa delegātu u. tml. pilnvaras.
2.kap. Imperiālisma koloniālajā sistēmā – starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) – tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
Piemēri1947. gada novembri ANO Ģenerālās Asamblejas sesija atņēma Anglijai mandātu uz Palestīnas pārvaldīšanu..
- 1947. gada novembri ANO Ģenerālās Asamblejas sesija atņēma Anglijai mandātu uz Palestīnas pārvaldīšanu..
Stabili vārdu savienojumiMandāta zeme.
- Mandāta zeme — Mandātzeme.
Avoti: 5. sējums