manāms
manāms -ais; s. -a, -ā
manāmi apst.
1.Divd. → manīt.
2.Skaidri uztverams. Arī redzams.
PiemēriManāms satraukums.
- Manāms satraukums.
- Manāma atšķirība.
- Manāmi nosarkt.
- Vīrs pēdējos vārdus izrunāja ar manāmu rūgtumu balsī.
- Seja bij mierīga, pat laipna, ar manāmām noguruma zīmēm.
- Viņš manāmi nervozē. To var redzēt no nemiera, kas parādās acīs.
Avoti: 5. sējums