māmuliņa
māmuliņa -as, s.; arī
māmulīte -es, dsk. ģen. -šu, s.; ar sirsnīgu emocionālo noskaņu
1.Māte.
PiemēriEs redzu, māmuliņ, tu veca Un kļūsti mazāka arvien - Man tagad sniedzies vairs līdz plecam, Bet rūpju smagums jāizbrien.
- Es redzu, māmuliņ, tu veca Un kļūsti mazāka arvien - Man tagad sniedzies vairs līdz plecam, Bet rūpju smagums jāizbrien.
- Neviens mani tā nemīl, Kā mīl mani māmuliņa: Grūti kāpa kalniņā, Mani nesa rociņā.
2.Veca sieviete.
PiemēriVecenītes labdienu saņēmis un Anniņu apglaudījis.. [skolotājs] sacīja: «Vai jūs arī, māmulīt, atvedāt man vienu meitu?»
- Vecenītes labdienu saņēmis un Anniņu apglaudījis.. [skolotājs] sacīja: «Vai jūs arī, māmulīt, atvedāt man vienu meitu?»
Avoti: 5. sējums