māmuļa
māmuļa -as, s.; ar sirsnīgu emocionālo noskaņu
1.Māte.
PiemēriĢirtam bija taisnība, bet vai tad viņš nesaprata, kādēļ māmuļa centās viņu atturēt. Viņai vajadzēja dēla soļu, balss..
- Ģirtam bija taisnība, bet vai tad viņš nesaprata, kādēļ māmuļa centās viņu atturēt. Viņai vajadzēja dēla soļu, balss..
- Aiz pirts aug balto ceriņu krūms, kas ziedu laikā tik ļoti patīk māmuļai..
- Ko var māmuļai bērni vairs sacīt? Spēj vien atdot trīs smilšu saujas.
- pārn. Daugava, māmuļa, simtiem jau gadu Ūdeņus zilos uz jūru tu vel..
2.Veca sieviete.
PiemēriVecas māmuļas atnākušas uz teātri. Ir vērts [aktieriem] censties kaut šo veco cilvēku dēļ, kas dzīvē pieredzējuši vairāk rūgtuma nekā baltu dienu...
- Vecas māmuļas atnākušas uz teātri. Ir vērts [aktieriem] censties kaut šo veco cilvēku dēļ, kas dzīvē pieredzējuši vairāk rūgtuma nekā baltu dienu...
- Gaiši un mīļi sveic mūs.. sirma, sirma māmuļa.
Avoti: 5. sējums