Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
māmuļnieks
māmuļnieks -a, v.
māmuļniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; sar.; niev.
Reakcionāri noskaņots Blatviešu biedrības biedrs, sabiedrisks darbinieks (līdz Pirmajam pasaules karam).
Piemēri..dažs labs no lielā sīko ļautiņu bara, lasīdams māmuļnieku laikrakstus un atcerēdamies jaunstrāvniecisko nemiernieku bēdīgo likteni, iedegās sīvā naidā pret visiem kūdītājiem un musinātājiem.
Avoti: 5. sējums