Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mandele1
mandele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Neliels rožu dzimtas koks vai krūms.
PiemēriZemā mandele.
  • Zemā mandele.
  • Trejdaivu mandele.
  • Parastā mandele.. ir 3-6 metrus augsts koks ar plaši izklaidu vainagu.
  • Mandeles auglī izmantojamā daļa ir tikai sēkla.
  • Pie baltas marmora krūzes Mazs fontāns pret pusnakti mieg, Un pāri man atmiņu vieglums Un mandeļu ziedi snieg.
2.Šī koka auglis, sēkla.
PiemēriSaldās mandeles.
  • Saldās mandeles.
  • Rūgtās mandeles.
  • Mandeļu kūka.
  • Galda vidū, diženi ieplēties, dus mandelēm apkaisīts kliņģeris.
  • Mandeļu mērce labi garšo pie saldajiem ēdieniem, kas gatavoti no rīsiem..
  • pārn. Meitene mandeļu acīm Melnu bizi pina.
Stabili vārdu savienojumiMandeļu eļļa.
Avoti: 5. sējums