trīcēt
trīcēt trīcu, trīci, trīc, pag. trīcēju; intrans.
1.Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriTrīcēt aiz aukstuma.
- Trīcēt aiz aukstuma.
- Trīcēt kā drudzī.
- Rokas trīc.
- Par laimi, upe nav pārāk dziļa. Pa visiem izmakšķerējam Teodoru ārā. Viņš ir viscaur slapjš, trīc un žagojas.
- Vīri tūlīt nometa izkaptis, tikai tagad sajuzdami, cik nogurušas bija viņu rokas, jo tās trīcēja, kad, gubiņu ēnā nosēdušies, tie saņēma saimnieka nogriezto maizi.
- Hedvigas jutīgās nāsis trīc, un starp tumšajām uzacīm zīmējas divas stāvas grumbas.
Stabili vārdu savienojumiSirds trīc (arī dreb).
- Sirds trīc (arī dreb) idioma — Saka, ja izjūt nemieru, bailes, žēlumu.
- Trīc (arī dreb) kā apšu lapa — Ļoti trīc.
- Trīcēt (arī drebēt, baidīties) par savu ādu sar. — Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
- Trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām sar. — 1. Ļoti trīcēt.2. Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
- Trīcēt un drebēt idioma — Ļoti baiļoties (par ko).
1.1.Par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
PiemēriAitas, kā no kaut kā nejauša satrūkušās, sabruka gubā, žēli blēja, trīcēja..
- Aitas, kā no kaut kā nejauša satrūkušās, sabruka gubā, žēli blēja, trīcēja..
- ..Masai [ķēvei] trīcēja kājas, baltas šļakatas no paslēpenēm pilēja zemē.
- Mieru iztraucēja slaida zivs, kas negaidot parādījās netālu no ūdenszālēm. Zilganās spuras tai trīcēja, ķermenis šķita aizturēta spēka pārpilns.
1.2.Par augiem, to daļām.
PiemēriŠalc vieglā vējā mežamala, Un apses dreb un trīc.
- Šalc vieglā vējā mežamala, Un apses dreb un trīc.
- Trīc rudenīgi lapas, trīc, Ir sācies lielo salnu rīts.
- Smalkas sniega pārslas birst no trīcošiem zariem...
1.3.Par priekšmetiem.
PiemēriLogu rūtis trīc.
- Logu rūtis trīc.
- Trīc uzvilkta stīga.
- Polmanis, ar galvas mājienu savu uzstāšanos ievadījis, iesāka lasīt no lapiņas, kas viņa puspaceltajā kreisajā rokā viegli trīcēja.
- Trīc viņas vadmalas brunči uz platajām gūžām. Krūtis šūpojas no uztraukuma.
- Neatstāj uguni pavardā, kad kara zirgam trīc pavada!
1.4.pārn. Baiļoties (par ko). Izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
Piemēri..to [tēvu] turēju tikai par bargu, nežēlīgu soģi, no kura man pastāvīgi jātrīc un jābaidās.
- ..to [tēvu] turēju tikai par bargu, nežēlīgu soģi, no kura man pastāvīgi jātrīc un jābaidās.
- Par Indriķa likteni trīcējusi kopš dēla dzimšanas, viņa šīs bailes nesa sevī kā otro dabu.
- Kad Videnāju un Putriņu māju vietā rēgojās krāsmatas, kad abi Videnāju vecāki.. bija apglabāti, dzīvi palikušie kaimiņi trīcēja bailēs, lai tikai Videnāju ģimenes posts nepiemeklē arī viņus.
- ..Tikai lūpās pārmetums kā vēsma trīc.
2.parasti 3. pers. Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu).
PiemēriDeg sveces ap zārku. Trīcošā balsī izvadītājs uzsāk pazīstamo dziesmu «No miršanas lai dziedam...»
- Deg sveces ap zārku. Trīcošā balsī izvadītājs uzsāk pazīstamo dziesmu «No miršanas lai dziedam...»
- ..Un dzidrā gaisā skaņas trīc..
- Skanēj [skanēja] pļavā, trīcēj [trīcēja] mežā pavasara mesa.
2.1.Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriMetinātāju nodaļas tumšajā telpā plaiksnījās zili balta autogēna liesma. Trīcošās gaismas spožums staipīja strādājošo vīru ēnas dīvainos veidos uz nokvēpušām sienām.
- Metinātāju nodaļas tumšajā telpā plaiksnījās zili balta autogēna liesma. Trīcošās gaismas spožums staipīja strādājošo vīru ēnas dīvainos veidos uz nokvēpušām sienām.
- Dzelzs jaunava: Tas jautri gan, bet pārāk strauji, Kā purva liesmas sīc un trīc priekš acīm.
- Augstu pār mums trīcēja sīkas zvaigznes. Debess, likās, elpoja, pilna dzīvības.
2.2.Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
PiemēriBrīnišķi smaržīgs šīs svētdienas rīts, Tvaiki jau saulē virs arumiem trīc.
- Brīnišķi smaržīgs šīs svētdienas rīts, Tvaiki jau saulē virs arumiem trīc.
- Pašlaik ir dienas vidus, un gaiss no svelmes trīc..
- Es jūtu vēsmu valgo, Kas bērza zaros trīc..
2.3.Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
PiemēriPutnu dziesmas atskanēja no jauna. Visa birzs trīcēja no dažādām balsīm.
- Putnu dziesmas atskanēja no jauna. Visa birzs trīcēja no dažādām balsīm.
- Baterijas šauj ar tādu sparu, ka nedzird vairs atsevišķu šāvienu un sprādzienu troksni, tikai šausmīgu rēkšanu, no kuras trīc zeme..
- Cik skaista ir šī vasara, To šodien pērkons saka! Trīc kalns, un nodreb ieleja, Spožs lietus zemi slaka.
Avoti: 7-2. sējums