Paplašinātā meklēšana
Meklējam trīcēt.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (9):
- Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu
- Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu
- Drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu
- Drebēt (arī trīcēt) pie visām miesām
- Trīcēt (arī drebēt, baidīties) par savu ādu
- Trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām
- Trīcēt un drebēt
- Trīcēt, trīsēt (arī drebēt) pie visām miesām
- Trīsēt (arī trīcēt, drebēt) pie visām miesām
Atrasts skaidrojumos (28):
- aiztrīcēt Aiztrīcēties.
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt (1).
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Arī trīcēt (2).
- trīce Darbība, process --> trīcēt (1).
- trīce Darbība, process --> trīcēt (2).
- drebuļot Drebēt, trīcēt.
- iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām). Ietrīcēties.
- ietrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
- aiztrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīcēties.
- aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīsēties. Aiztrīcēties, ietrīcēties.
- ietrīcēt Ietrīcēties.
- nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt. Notrīcēt.
- notrīcēt Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt.
- Drebēt (arī trīcēt) pie visām miesām Ļoti trīcēt, drebēt.
- Trīcēt, trīsēt (arī drebēt) pie visām miesām Ļoti trīcēt, drebēt. Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
- Trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Ļoti trīcēt.
- vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
- padrebēt Neilgu laiku, mazliet drebēt. Patrīcēt.
- patrīcēt Neilgu laiku, mazliet trīcēt.
- notrīcināties Notrīcēt.
- ietricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt.
- satrīcēt Sākt, parasti pēkšņi, trīcēt. Īsu brīdi trīcēt.
- kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- trīceklīgs Tāds, kas trīc (1). Tāds, kas mēdz trīcēt.
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt. Viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
- trīcējiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (1).
- trīcējiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (2).
trīcēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV