trīce2
trīce -es, s.; parasti vsk.
1.Darbība, process → trīcēt1.
PiemēriSienu trīce.
- Sienu trīce.
- pārn. Kā peldot pa upes līci, kurā reiz slīcis, manu vieglu dvēseles trīci: ja nu... Satiku tevi.
1.1.fiziol. Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās).
PiemēriRoku trīce.
- Roku trīce.
- Galvas trīce.
- Muskuļu trīce.
- Ķermeņa trīce cilvēkam var rasties aukstumā un lielā uzbudinājumā.
- Spēju nostrādāt tikai pusgadu. Pēc tam sākās nežēlīgas kāju un kaulu sāpes. Bieži uznāca reiboņi un locekļu trīce.
- Pirmajā sesijā mēs, par spīti nelielai kāju trīcei, droši veram vaļā eksaminācijas telpas durvis un ar drebošu roku velkam savu likteni - biļeti.
2.Darbība, process → trīcēt2.
Piemēri«Jūs jau izlasījāt?» Vilma centās runāt nevērīgi, lai neatklātos balss trīce.
- «Jūs jau izlasījāt?» Vilma centās runāt nevērīgi, lai neatklātos balss trīce.
Stabili vārdu savienojumiZemes trīce.
- Zemes trīce — Zemestrīce.
Avoti: 7-2. sējums