tribūns
tribūns -a, v.
tribūne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.v.; vēst. Amatpersona senajā Romā.
Stabili vārdu savienojumiKara tribūns. Tautas tribūns.
2.Izcils sabiedrisks darbinieks, orators, publicists.
Piemēri..O. Vācietis skaidri formulē savu «par» un «pret», runā tribūna balsī, savas paaudzes vārdā..
Avoti: 7-2. sējums