Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trīce1
trīce -es, dsk. ģen. -ču, s.; tehn.
Kravas ceļamais mehānisms, kas parasti sastāv no vairākiem trīšiem.
PiemēriSāka rībēt celtņi, čīkstēja trīces.. Augstu gaisā virs vaļējās lūkas parādījās platforma, uz kuras bija sakrautas kastes un saiņi.
  • Sāka rībēt celtņi, čīkstēja trīces.. Augstu gaisā virs vaļējās lūkas parādījās platforma, uz kuras bija sakrautas kastes un saiņi.
  • Cauruli no urbuma izvelk pusotrmetrīgs trīces bloks.
Avoti: 7-2. sējums