notrīcēt
notrīcēt -trīcu, -trīci, -trīc, pag. -trīcēju; intrans.
1.Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt.
PiemēriJūs segu dziļāk pārvilkāt pār ausīm Un notrīcējāt aukstos drebuļos..
- Jūs segu dziļāk pārvilkāt pār ausīm Un notrīcējāt aukstos drebuļos..
- Pēkšņi karote notrīcēja viņa rokā un skaļi atsitās pret šķīvja malu.
- Pret vakaru tēva māja nodreb un notrīc: lielais vīrs kliedzis pirmo reizi.
1.1.Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
PiemēriBalss notrīc.
- Balss notrīc.
Avoti: 5. sējums