krasts
krasts -a, v.
1.Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru).
PiemēriUpes krasts.
- Upes krasts.
- Ezera krasts.
- Jūras krasts.
- Dūksnains krasts.
- Smilšains krasts.
- Klinšains krasts.
- Staigns krasts.
- Krūmains krasts.
- Ar zāli apaudzis krasts.
- Lēzens krasts.
- Stāvs krasts.
- Staigāt pa krastu.
- Krasta nogāze.
- Krasta grīslis.
- Šur un tur padziļās ielejās lokās nelielas upītes. Tur mitruma ir vairāk, un tāpēc to krasti apauguši ar necaurejamiem biezokņiem.
- Stāvot uz kraujā krasta, viņa ar savām tumšajām acīm uzsmaidīja upei..
- Ošu Andrs apara pēdējos rudzus. Aizvakar noecētie četrstūri starp grāvju krastiem smalki un līdzeni..
- Krastu čurkste.. ligzdo kolonijās dziļās alās kraujos zemes atsegumos.
Stabili vārdu savienojumiKrastu čurkste.
- Krastu čurkste — Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti, kurš ligzdo stāvos krastos.
1.1.Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai).
PiemēriSenlejas krasts.
- Senlejas krasts.
- ..var arī būt, ka viņš apbrīno gravas augstos, baltos klinšu krastus, ko upīte, cauri lauzdamās, tik dziļi pāršķēlusi.
2.Sauszemes mala (ūdenstilpei). Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
PiemēriPastaigāties gar krastu.
- Pastaigāties gar krastu.
- Labais krasts.
- Kreisais krasts.
- ..viņi visi - deviņi cilvēki - īrās laivā pāri ezeram.. Vējš tagad bija aprimis, un krasts drīz nozuda miglā.
- ..laivas vēl neredzēja, jūra bija kļuvusi pelēki melna un lieli viļņi krēpjainām mugurām traucās pret krastu.
- Dūmaka dzēsa krasta līniju, jumti un koku vainagi, zaudējuši sakaru ar zemi, rēgaini peldēja virs tās.
- pārn. Mūžs kā upe plok un palo, Divos krastos stāv un iet.
- Laiva jau iebrauca jūrā, kad pēkšņi visapkārt sāka sprāgt artilērijas šāviņi. Braucēji nodomāja, ka viņus atklājusi krasta artilērija, un atgriezās malā.
- «Nemaz negribas kāpt krastā,» es spurdzu, kad esam jau labu brīdi peldējuši.
- Dzintars gan ar viļņiem nāk krastā pats, bet atrast jāiet cilvēkam.
Stabili vārdu savienojumiIziet (arī izkāpt) no krastiem. Kāpt krastā.
- Iziet (arī izkāpt) no krastiem idioma — Pārplūst (par upi, ezeru u. tml.).
- Kāpt krastā — 1. Iet ārā no ūdens uz sauszemi.2. Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
- Krasta artilērija mil. — Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- Nākt krastā — Tikt izsviestam no ūdens uz sauszemi.
2.1.pārn. Robeža, robežlīnija.
PiemēriNami un koki rītu ūdeņos zilos Apvāršņa krastam pretī peld.
- Nami un koki rītu ūdeņos zilos Apvāršņa krastam pretī peld.
- Un aizstaigāt gribas līdz apvārsnim, Lai pareizo atbildi rastu, Kas ir aiz tās malas, kur saule grimst, Kur debesis zemei dod krastu.
3.Sauszeme (pretstatā jūrai).
PiemēriKrasta organizācijas.
- Krasta organizācijas.
- Krasta radiooperators.
- Vanadziņš zināja - tas nav labi, ja priedes tā šūpojas, tad ir vētra, ciets laiks, kā saka tēvs - un zvejniekiem jāpaliek krastā.
- Zvejnieku un jūrnieku dzīve faktiski veidojas no divām dzīvēm - viena ir tā, ko viņi vada krastā pie saviem tuviniekiem, pie ģimenēm, un otra viņu dzīve ir tā, kas rit jūrā.
- Mums,.. krasta ļaudīm, dažreiz ir aplams priekšstats par kuģu un.. apkalpes rūpestiem.
4.Zeme, apvidus ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā. Sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
PiemēriRūsēs skolotāju koris.. atveda uz Daugavas krastiem bulgāru dziesmu, brālīgo siržu siltumu.
- Rūsēs skolotāju koris.. atveda uz Daugavas krastiem bulgāru dziesmu, brālīgo siržu siltumu.
- ..jauna.. dzīve sākusies Sibīrijas dižupes [Jeņisejas] krastos.
- ..[Baltijas] jūras krastos ir 60 lielas pilsētas.
4.1.poēt. Novads.
PiemēriDzimtais krasts.
- Dzimtais krasts.
- Dzimtenes krasts.
- ..svešumā aiz krastiem tāliem, Kur dienas it kā raudot aust un riet, Caur smagiem, pelēktumšiem miglas vāliem Tā [dzimtene] man kā gaiša laimes sala šķiet.
- Lai kādos krastos cik tīkams tev šķitis reiz mirkļu skrējiens - vienmēr un it visur tev līdzi nāks Gaujas un Daugavas vēji.
- pārn. Vien patiesība karsta Bez piemaisījuma Uz nākamības krasta Cels mūsu bijumu..
- pārn. ..tās ir rūpes, lai dvēseles klusuma krastā izjūtas nekļūtu sīkas un jūtas nepārvērstos par jūtiņām.
- Bēgļu pulciņš bija izklīdis uz visām pusēm. Cits pie saimniekiem tukšākās sētās. Cits ostas virzienā, lai uz visiem laikiem atstātu tēvu krastu.
Stabili vārdu savienojumiTēvu krasts.
- Tēvu krasts — Dzimtene.
5.reti Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
PiemēriŠīs sacensības [zemūdens zvejā] sarežģīja tas, ka Peru krastos ūdens nesasilst pat viskarstākajā gadalaikā Humbolta aukstas straumes dēļ..
- Šīs sacensības [zemūdens zvejā] sarežģīja tas, ka Peru krastos ūdens nesasilst pat viskarstākajā gadalaikā Humbolta aukstas straumes dēļ..
- Gada sākumā.. zvejniekiem daudz ļauna nodarīja nelabvēlīgie laika apstākļi. Ledū iekaltajā līcī nebija iespējama krasta zveja..
Stabili vārdu savienojumiKrasta zveja.
- Krasta zveja — Zveja sauszemes tuvumā.
Avoti: 4. sējums