neatgriešanās
neatgriešanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.
Parasti savienojumā «uz neatgriešanos»: tā, ka (kas) neatgriežas atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
Piemēri..daudzi no viņiem [bēgļiem] domāja atgriezties un pēc kara arī atgriezās. Daudzi brauca uz neatgriešanos..
- ..daudzi no viņiem [bēgļiem] domāja atgriezties un pēc kara arī atgriezās. Daudzi brauca uz neatgriešanos..
- «Agrāk,» Ēvaldam pēkšņi atausa atmiņā bērnība.. Nē, tie laiki bija pagājuši. Uz neatgriešanos.
- Bet tagad tie [bēdu mākoņi] bija izplēnējuši un tālos pagātnes apvāršņos uz neatgriešanos aizlidojuši.
Avoti: 5. sējums