Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
cirst
cirst cērtu, cērt, cērt, pag. cirtu.
1.trans. Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (visu vai kā daļu).
PiemēriCirst koku.
  • Cirst koku.
  • Cirst kokam zarus.
  • Bet viņš.. paņem no ragavām cirvi un sāk cirst priedi, tā ka viss mežs skan un skaidas lec uz visām pusēm.
  • Brīvajos brīžos arī viņš atraka dažus celmus, cirta saknes..
1.1.intrans.
PiemēriJuris mirklīti noskatījās, kā viņa cirta. Nu tā nekas, mazliet labāk, nekā viņš bija gaidījis...
  • Juris mirklīti noskatījās, kā viņa cirta. Nu tā nekas, mazliet labāk, nekā viņš bija gaidījis...
1.2.Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
PiemēriAnete ar kapli cērt pieneņu pudurus..
  • Anete ar kapli cērt pieneņu pudurus..
  • Cērt, balini, manu galvu Ar aso zobentiņu..
1.3.Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (koku vai tā daļu), lai iegūtu kokmateriālu, malku.
PiemēriIet mežā žagarus cirst.
  • Iet mežā žagarus cirst.
  • Cirst mežā malku.
1.4.Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību.
PiemēriCirst birzi.
  • Cirst birzi.
  • Rīt laidīsim uz mežu baļķus cirst jaunajām būvēm..
  • Muižas mežus cirta dienu un nakti.
  • Tuvākā apkaimē tādu cērtamu gabalu nav, tādēļ saimnieki izpirks [mežu] žagaros.
  • pārn. Strādnieku teātrim, Mākslas muzejam.. un vairākām iestādēm šūpuļa kārti cirtis un šūpuli kāris Andrejs Upīts.
Stabili vārdu savienojumiCērtams gabals.
1.5.intrans.
PiemēriKad ies mežā cirst, tad mežsargs atņems cirvi..
  • Kad ies mežā cirst, tad mežsargs atņems cirvi..
1.6.intrans. Veikt meža darbus.
Piemēri«Vai tad mūsu mežos šogad necirtis?» jautāja Mirdza.
  • «Vai tad mūsu mežos šogad necirtis?» jautāja Mirdza.
1.7.Šķelt sīkākās daļās (ar cirvi, arī ar citu asu priekšmetu). Skaldīt.
PiemēriCirst malku.
  • Cirst malku.
  • Cirst kaulu.
  • Cirst gaļu.
  • Cirst ar lāpstu ledu.
  • Kārlēns auga un auga un bija jau Trīnes garumā, kad tas.. nostājās viņai blakus pie strēķa [kaudzes] un palīdzēja žagarus cirst.
  • Saimniece atkal cirta bērza pazares, bet Klāvs bēra uzvārītā ūdenī kafiju.
  • Ar cirvi koku var gareniski skaldīt un tēst, bet šķērsām - cirst.
  • ..bērni ar lauzni sāka cirst sasalušo zemi.
1.8.intrans. Sitot, triecot virzīt cirvi, arī asu priekšmetu (kur iekšā).
PiemēriVakar kā šķītas, [lapas] piesaulē jau apsīkstējušas, un grūstuvis arī vairs nebij ass, jācērt visā spēkā, lai lien cauri līdz dibenam.
  • Vakar kā šķītas, [lapas] piesaulē jau apsīkstējušas, un grūstuvis arī vairs nebij ass, jācērt visā spēkā, lai lien cauri līdz dibenam.
  • ..viņš [tēvs] sacīja man: «Necērt blakus, bet tēmē, dēls, zarā - Arī zarainas pagales plīst!»
1.9.Pļaut.
PiemēriEs cērtu ar spēku resnos rudzu stiebrus, izkapts atsitas un lec atpakaļ, un rokas man pagurst.
  • Es cērtu ar spēku resnos rudzu stiebrus, izkapts atsitas un lec atpakaļ, un rokas man pagurst.
  • Pļaudami blakus, tie [puiši] cirta labību arī meitas joslas malā.
1.10.intrans.
PiemēriVakarā Kārlēns stājās līdz ar citiem vīriem spailes galā.. No iesākuma gan Kārlēns cirta sīkāk, palika drusku iepakaļus..
  • Vakarā Kārlēns stājās līdz ar citiem vīriem spailes galā.. No iesākuma gan Kārlēns cirta sīkāk, palika drusku iepakaļus..
1.11.intrans. Būt spējīgam šķelt (par cirvi, arī citiem asiem priekšmetiem).
PiemēriDroši cērt cirvis un dziļi dzeļ kalts..
  • Droši cērt cirvis un dziļi dzeļ kalts..
  • Vīri sauc: Tik tālāk steigsim! Cērt cirvis ass!
  • Zobeni nevarēs cirst: Varmāku pārvāra irst.
1.12.Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), radīt (ievainojumu).
PiemēriCirstas brūces rada cērtoši priekšmeti (durklis, kinžals utt.).
  • Cirstas brūces rada cērtoši priekšmeti (durklis, kinžals utt.).
  • Cirsta brūce līdzinās grieztajai brūcei, tikai audu bojājums te ir dziļāks.
  • Viņš bija plašā apkārtnē it kā ārsta vietā - ievilka izgrieztus un izmežģītus locekļus, lika ragus un cirta āderes.
Stabili vārdu savienojumiCirst āderi. Karā (arī kara) cirstās brūces.
2.trans. Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.).
PiemēriTu dodies mežā, cērt sev stigu, Tev cirvis jauns un asmens ass..
  • Tu dodies mežā, cērt sev stigu, Tev cirvis jauns un asmens ass..
  • Ceļ citur gaismas staciju, Cērt stepē straumēm trasi..
  • pārn. ..viņi ceļ jaunu dzīvi, cērtot ceļu uz rītdienu.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu.
2.1.Vairākkārt sitot, triecot (ar cirvi vai citu asu priekšmetu), veidot (iedobi, caurumu, spraugu).
PiemēriCirst āliņģi.
  • Cirst āliņģi.
  • Cirst robu.
  • Pēteri Zvaigzni apraka kapā, kas bija cirsts sarkanā mālā Latgales ciema mežmalā.
  • Apaļos [zāģa] zobu starpu pamatus abās pusēs ēveļzobam padziļina ar apaļo vīli vai zāģa zobu cērtamo spiedi (štanci).
Stabili vārdu savienojumiCirst robu.
  • Cirst robu idioma — Radīt zaudējumus. Radīt neparedzētus izdevumus.
3.trans. Veidot ar asu priekšmetu (cietā materiālā, parasti tēlotājas mākslas darbu).
PiemēriViņa celtie nami vēl tagad stāv ielu malās kā augsti, granītā cirsti pieminekļi..
  • Viņa celtie nami vēl tagad stāv ielu malās kā augsti, granītā cirsti pieminekļi..
  • Šīs pēc izmēriem ne visai lielās akmenī cirstās skulptūras ir līdz šim vēl nepārspēti šedevri latviešu stāj tēlniecībā.
4.intrans. Strauji triekt, durt (kur ar ko asu).
PiemēriĀtrais [drēbnieks] izrāva galdu istabas vidū, uzsvieda uz tā audekla baķi un - šņirk, šņirk! - cirta tajā ar savām lielajām šķērēm.
  • Ātrais [drēbnieks] izrāva galdu istabas vidū, uzsvieda uz tā audekla baķi un - šņirk, šņirk! - cirta tajā ar savām lielajām šķērēm.
  • Spieķa galā iedzīta nagla. Ar to viņš nikni cirta zemē.
4.1.trans. Strauji triekt, durt (kur ko asu).
Piemēri..ārsts gan zināja, ka šī slimība reti ārstējama, bet, kad laboratorijā viņam cirta pirkstā adatu, lai paņemtu asins pilienu analīzei, tādās reizēs viņš bija tikai slimnieks un.. cerēja.
  • ..ārsts gan zināja, ka šī slimība reti ārstējama, bet, kad laboratorijā viņam cirta pirkstā adatu, lai paņemtu asins pilienu analīzei, tādās reizēs viņš bija tikai slimnieks un.. cerēja.
  • Pie liktens [likteņa] klints to zelta važas sien, cērt ērglis nagus asiņainās krūtīs..
  • ..viņš [Mārtiņš].. nikni cirta izkapti zālē.
  • Akots sāka pļaut. Viņš cirta izkapti veldrē sakritušajā āboliņā..
  • Brīdi es viņā [siļķē] noraudzījos un tad cirtu zobus apaļajā mugurā.
Stabili vārdu savienojumiCirst zobus.
4.2.trans. Durt (ko) – par ko asu.
PiemēriZirgs klibo, klupdams smagi, No krēpēm putas krīt, Bet piešu asie nagi To cērt un nebeidz dzīt.
  • Zirgs klibo, klupdams smagi, No krēpēm putas krīt, Bet piešu asie nagi To cērt un nebeidz dzīt.
4.3.Knābt.
PiemēriTad sākās naids: tītari sāka knābt vistas, bet vistas, knābdamas graudus, cirta.. arī zvirbuļiem.
  • Tad sākās naids: tītari sāka knābt vistas, bet vistas, knābdamas graudus, cirta.. arī zvirbuļiem.
5.intrans. Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
PiemēriCirst ar pātagu sunim.
  • Cirst ar pātagu sunim.
  • Justīne ļāva, lai tas [ods] nolaižas uz vaiga, un tad cirta ar plaukstu.
  • Suņus Brencis [kaķis] nevarēja ciest ne acu galā un, sastopoties ar tiem, naidīgi šņāca un cirta pa purnu.
  • Groži palēcās augšup. Mārtiņš nosēkdamies cirta - vairāk pa sāniem [zirgiem], kur vārīgāks.
5.1.trans.; pārn. Par rungu, pātagu u. tml.
PiemēriTagad jau liekas, ka rungas nežēlīgi cērt tavu brūcēm klāto seju.
  • Tagad jau liekas, ka rungas nežēlīgi cērt tavu brūcēm klāto seju.
6.trans. Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku).
PiemēriNāves vārtus Kā cieti vērt? Lai vārtu vērējus Pašus cērt.
  • Nāves vārtus Kā cieti vērt? Lai vārtu vērējus Pašus cērt.
  • Lai pasaule no jūga ceļas jauna, Cērt zvaigznes karotāji pūķi ļauno.
6.1.intrans. Cīnīties.
PiemēriJūs cirtīsiet Kā jūsu brāļi, zvaigznes vīri, Lai ciemi reiz no vāciem tīri.
  • Jūs cirtīsiet Kā jūsu brāļi, zvaigznes vīri, Lai ciemi reiz no vāciem tīri.
7.parasti 3. pers.; intrans. Triecoties (kur), pieskaroties (kam), radīt sūrstošu sajūtu (par sniegu, vēju).
PiemēriKrusa cērt sejā.
  • Krusa cērt sejā.
  • Lietus šļakatas cērt man taisni sejā un gāžas pār drēbēm.
  • ..lietus nepatīkami cērt sejā.
7.1.Radīt stipru kairinājumu (par dūmiem, zālēm u. tml.).
PiemēriDūmi cērt acīs.
  • Dūmi cērt acīs.
  • Zāles cērt mēlē.
  • Papirosa gals jau ir slapjš.., dūms sūrs un cērt mutē..
  • Tiklīdz skatienam nozuda gruvešu nokvēpušie dūmeņi un nāsīs vairs necirta sīvā deguma smaka, kolhoznieki kļuva možāki..
7.2.trans. Kustībā triekt, sviest (ko) – par vēju, sniegu.
PiemēriVējš cirta sejā sīkas lietus lāses.
  • Vējš cirta sejā sīkas lietus lāses.
  • Vējš cirta sejā asus sniega graudus.
7.3.trans. Triecoties (pret ko), vairākkārt skart, kapāt (ko).
Piemēri..lielās, aumaļainās lietus lāses, ledū tērptas, zemi cērt kā krusa.
  • ..lielās, aumaļainās lietus lāses, ledū tērptas, zemi cērt kā krusa.
8.trans. Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
Piemēri..pēkšņām dusmām un žēlabām pārņemta, viņa pacēla naudu un cirta to lādē, tā ka zeķe pārplīsa..
  • ..pēkšņām dusmām un žēlabām pārņemta, viņa pacēla naudu un cirta to lādē, tā ka zeķe pārplīsa..
  • Francisks.. savēzējās ar dakšām no visa spēka un cirta tās sviešus uz durvju pusi, kur tās atsitās slieksnī.
8.1.Strauji, spēcīgi sist, spert (ko pret ko).
PiemēriJaunie dejoja, kopā sakļāvušies,.. vecie lēca kā kazu buki - cirta kājas pie zemes, atgāza augumus atpakaļ..
  • Jaunie dejoja, kopā sakļāvušies,.. vecie lēca kā kazu buki - cirta kājas pie zemes, atgāza augumus atpakaļ..
  • Bet tad viņš.. sāka atkal kāpt soli pa solītim, sparīgi cirzdams koka papēžus dzeltenajā.. zemē.
9.trans.; parasti savienojumā ar «ciet». Strauji, ar sparu vērt.
PiemēriCirst logu ciet.
  • Cirst logu ciet.
  • Slepenais ar sparu cirta durvis ciet un ar spēju triecienu nosita Menusu gar zemi.
9.1.pareti Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
PiemēriVējš cērt elpu ciet.
  • Vējš cērt elpu ciet.
  • Un atkal pāri Daugavai Gulst baiga asins migla. Dziest mūros pēdēj's drauga vaids, Cērt elpu lode žigla.
10.trans. Parasti savienojumā ar «pretī» vai «pretim»: skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt.
Piemēri«Baznīckungs, es neesmu kurla,» viņa cirta pretī. «Tādiem vārdiem ar mani nerunājiet!»
  • «Baznīckungs, es neesmu kurla,» viņa cirta pretī. «Tādiem vārdiem ar mani nerunājiet!»
  • «Tev tik tā slava, ka izkapti cilā.» - «..tu?» es cirtu pretim. «..aizmidzis strīķē izkapti un pļaudams varbūt sapņus redzi.»
10.1.intrans.
PiemēriBūtu viņa cirtuši pretī, arī viņš drīkstētu lamāties un.. izkratīt no sirds to niknumu un nicinājumu, kas viņu grauza kā suns.
  • Būtu viņa cirtuši pretī, arī viņš drīkstētu lamāties un.. izkratīt no sirds to niknumu un nicinājumu, kas viņu grauza kā suns.
  • ..man vajag būt laipnam un stāstīt visu ko, un klausīties, ko viņa runā un kā viņa lamā māti. Un tad es kādreiz cērtu pretī.
10.2.intrans. Dzēlīgi, skarbi runāt.
PiemēriTēvs laikam neteica nekā vai arī runāja ļoti klusu, toties Ieviņa cirta kā ar skaļu un asu cirvi.
  • Tēvs laikam neteica nekā vai arī runāja ļoti klusu, toties Ieviņa cirta kā ar skaļu un asu cirvi.
  • Klusi, klusi sievieši, bet, ja jau sāka runāt, tad vairs nekautrējās.. - cirta ar vārdiem kā ar nātrēm.
11.trans.; apv. Ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
PiemēriSienu cirst.
  • Sienu cirst.
  • Ap pusdienu cirtām [zāli] grābekļiem apkārt un pret vakaru krāvām tupežos [gubās]..
12.trans.; novec. Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
Piemēri..pagasts solīja palīdzēt cirst jaunu māju.
  • ..pagasts solīja palīdzēt cirst jaunu māju.
  • Apkārt viensētas. Liela daļa vēl nesen cirstas, gaiši spulgo saulē..
  • Kāds pirmais iesāka mājvietai pamatus cirst.
Stabili vārdu savienojumiCirst (arī šaut, pāršaut) pār svītru (arī strīpu). Cirst pāri (arī pušu).
Avoti: 2. sējums