cirpt
cirpt cērpu, cērp, cērp, pag. cirpu; trans.
1.Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci vilnu (dzīvniekam).
PiemēriCirpt aitu.
1.1.Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām).
PiemēriCirpt trusim vilnu.
1.2.pārn.; sar. Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
Piemēri«Barons cērp zemniekus, kur un kā varēdams ..»
2.sar. Griezt (matus, bārdu, ūsas).
PiemēriPa sāndurvīm ienāca liels vīrs šķību pieri, gludi cirptiem matiem.
2.1.Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
PiemēriCirpt krūmus.
Avoti: 2. sējums