cirpt
cirpt cērpu, cērp, cērp, pag. cirpu; trans.
1.Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci vilnu (dzīvniekam).
PiemēriCirpt aitu.
- Cirpt aitu.
- Cirpt kazu.
- Cirpt trusi.
- Cērpamā mašīna.
1.1.Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām).
PiemēriCirpt trusim vilnu.
- Cirpt trusim vilnu.
- Cilvēki pieradināja sev mājlopus, kas viņiem visādi palīdzēja... govs deva cilvēkiem savu pienu; aita ļāva cirpt savu vilnu..
1.2.pārn.; sar. Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
Piemēri«Barons cērp zemniekus, kur un kā varēdams ..»
- «Barons cērp zemniekus, kur un kā varēdams ..»
2.sar. Griezt (matus, bārdu, ūsas).
PiemēriPa sāndurvīm ienāca liels vīrs šķību pieri, gludi cirptiem matiem.
- Pa sāndurvīm ienāca liels vīrs šķību pieri, gludi cirptiem matiem.
- Mati tam nebija jāsukā; tie bija īsi cirpti un stāvēja kā sabozti sari uz visām pusēm..
- ..nevīžīgi cirptās ūsas no pīpes dūmiem jau kļuvušas brūnas.
2.1.Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
PiemēriCirpt krūmus.
- Cirpt krūmus.
- No pagalma māju atdalīja cirptu eglīšu žogs.
Avoti: 2. sējums