cirkulēt
cirkulēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Riņķot, plūst (pa kādu sistēmu) — parasti par šķidrumiem, gāzēm.
Piemēri..ūdens.. cirkulē augā atkarībā no auga darbības ritma.
1.1.pārn. Tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu).
PiemēriVeidenbauma dzejoļi cirkulēja rokrakstos..
1.2.pārn. Kļūt zināmam daudziem Izplatīties (par runām, baumām u. tml.).
PiemēriPilsētā arvien neatlaidīgāk cirkulēja baumas par stāvokļa pasliktināšanos frontēs.
Avoti: 2. sējums