cirpums
cirpums -a, v.; parasti vsk.
1.Paveikta darbība, rezultāts → cirpt1.
PiemēriGluds cirpums.
1.1.Nocirptā vilna.
PiemēriPavasara cirpums.
2.sar. Paveikta darbība, rezultāts → cirpt2.
PiemēriCirpšana nebija viegla. Man bija drusku auksti.., un es manāmi drebēju. Varbūt tāpēc cirpums iznāca robu robiem. Es bāzu šķēres zem salipušajiem matiem un cirpu līdz ar ādu.
Avoti: 2. sējums