cirst
cirst cērtu, cērt, cērt, pag. cirtu.
1.trans. Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (visu vai kā daļu).
PiemēriCirst koku.
1.1.intrans.
PiemēriJuris mirklīti noskatījās, kā viņa cirta. Nu tā nekas, mazliet labāk, nekā viņš bija gaidījis...
1.2.Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
PiemēriAnete ar kapli cērt pieneņu pudurus..
1.3.Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (koku vai tā daļu), lai iegūtu kokmateriālu, malku.
PiemēriIet mežā žagarus cirst.
1.4.Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību.
PiemēriCirst birzi.
Stabili vārdu savienojumiCērtams gabals.
1.5.intrans.
PiemēriKad ies mežā cirst, tad mežsargs atņems cirvi..
1.6.intrans. Veikt meža darbus.
Piemēri«Vai tad mūsu mežos šogad necirtis?» jautāja Mirdza.
1.7.Šķelt sīkākās daļās (ar cirvi, arī ar citu asu priekšmetu). Skaldīt.
PiemēriCirst malku.
1.8.intrans. Sitot, triecot virzīt cirvi, arī asu priekšmetu (kur iekšā).
PiemēriVakar kā šķītas, [lapas] piesaulē jau apsīkstējušas, un grūstuvis arī vairs nebij ass, jācērt visā spēkā, lai lien cauri līdz dibenam.
1.9.Pļaut.
PiemēriEs cērtu ar spēku resnos rudzu stiebrus, izkapts atsitas un lec atpakaļ, un rokas man pagurst.
1.10.intrans.
PiemēriVakarā Kārlēns stājās līdz ar citiem vīriem spailes galā.. No iesākuma gan Kārlēns cirta sīkāk, palika drusku iepakaļus..
1.11.intrans. Būt spējīgam šķelt (par cirvi, arī citiem asiem priekšmetiem).
PiemēriDroši cērt cirvis un dziļi dzeļ kalts..
1.12.Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), radīt (ievainojumu).
PiemēriCirstas brūces rada cērtoši priekšmeti (durklis, kinžals utt.).
Stabili vārdu savienojumiCirst āderi. Karā (arī kara) cirstās brūces.
2.trans. Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.).
PiemēriTu dodies mežā, cērt sev stigu, Tev cirvis jauns un asmens ass..
Stabili vārdu savienojumi(Iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu.
2.1.Vairākkārt sitot, triecot (ar cirvi vai citu asu priekšmetu), veidot (iedobi, caurumu, spraugu).
PiemēriCirst āliņģi.
Stabili vārdu savienojumiCirst robu.
3.trans. Veidot ar asu priekšmetu (cietā materiālā, parasti tēlotājas mākslas darbu).
PiemēriViņa celtie nami vēl tagad stāv ielu malās kā augsti, granītā cirsti pieminekļi..
4.intrans. Strauji triekt, durt (kur ar ko asu).
PiemēriĀtrais [drēbnieks] izrāva galdu istabas vidū, uzsvieda uz tā audekla baķi un - šņirk, šņirk! - cirta tajā ar savām lielajām šķērēm.
4.1.trans. Strauji triekt, durt (kur ko asu).
Piemēri..ārsts gan zināja, ka šī slimība reti ārstējama, bet, kad laboratorijā viņam cirta pirkstā adatu, lai paņemtu asins pilienu analīzei, tādās reizēs viņš bija tikai slimnieks un.. cerēja.
Stabili vārdu savienojumiCirst zobus.
4.2.trans. Durt (ko) — par ko asu.
PiemēriZirgs klibo, klupdams smagi, No krēpēm putas krīt, Bet piešu asie nagi To cērt un nebeidz dzīt.
4.3.Knābt.
PiemēriTad sākās naids: tītari sāka knābt vistas, bet vistas, knābdamas graudus, cirta.. arī zvirbuļiem.
5.intrans. Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
PiemēriCirst ar pātagu sunim.
5.1.trans.; pārn. Par rungu, pātagu u. tml.
PiemēriTagad jau liekas, ka rungas nežēlīgi cērt tavu brūcēm klāto seju.
6.trans. Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku).
PiemēriNāves vārtus Kā cieti vērt? Lai vārtu vērējus Pašus cērt.
6.1.intrans. Cīnīties.
PiemēriJūs cirtīsiet Kā jūsu brāļi, zvaigznes vīri, Lai ciemi reiz no vāciem tīri.
7.parasti 3. pers.; intrans. Triecoties (kur), pieskaroties (kam), radīt sūrstošu sajūtu (par sniegu, vēju).
PiemēriKrusa cērt sejā.
7.1.Radīt stipru kairinājumu (par dūmiem, zālēm u. tml.).
PiemēriDūmi cērt acīs.
7.2.trans. Kustībā triekt, sviest (ko) — par vēju, sniegu.
PiemēriVējš cirta sejā sīkas lietus lāses.
7.3.trans. Triecoties (pret ko), vairākkārt skart, kapāt (ko).
Piemēri..lielās, aumaļainās lietus lāses, ledū tērptas, zemi cērt kā krusa.
8.trans. Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
Piemēri..pēkšņām dusmām un žēlabām pārņemta, viņa pacēla naudu un cirta to lādē, tā ka zeķe pārplīsa..
8.1.Strauji, spēcīgi sist, spert (ko pret ko).
PiemēriJaunie dejoja, kopā sakļāvušies,.. vecie lēca kā kazu buki - cirta kājas pie zemes, atgāza augumus atpakaļ..
9.trans.; parasti savienojumā ar «ciet». Strauji, ar sparu vērt.
PiemēriCirst logu ciet.
9.1.pareti Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
PiemēriVējš cērt elpu ciet.
10.trans. Parasti savienojumā ar «pretī» vai «pretim»: skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt.
Piemēri«Baznīckungs, es neesmu kurla,» viņa cirta pretī. «Tādiem vārdiem ar mani nerunājiet!»
10.1.intrans.
PiemēriBūtu viņa cirtuši pretī, arī viņš drīkstētu lamāties un.. izkratīt no sirds to niknumu un nicinājumu, kas viņu grauza kā suns.
10.2.intrans. Dzēlīgi, skarbi runāt.
PiemēriTēvs laikam neteica nekā vai arī runāja ļoti klusu, toties Ieviņa cirta kā ar skaļu un asu cirvi.
11.trans.; apv. Ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
PiemēriSienu cirst.
12.trans.; novec. Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
Piemēri..pagasts solīja palīdzēt cirst jaunu māju.
Stabili vārdu savienojumiCirst (arī šaut, pāršaut) pār svītru (arī strīpu). Cirst pāri (arī pušu).
Avoti: 2. sējums