cirtējs
cirtējs -a, v.
cirtēja -as, s.
1.Darītājs → cirst.
2.Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
Piemēri..iemieguši padusēs.. cirvjus, cirsmā dodas zaru cirtēji.
- ..iemieguši padusēs.. cirvjus, cirsmā dodas zaru cirtēji.
- ..šim zemniekam esot paprāvs meža gabals, kuru viņš šoziem gribot izcirst. Viņam vajadzēja.. cirtēju.
- Katram meža cirtējam jāievēro, ka pareizai un rūpīgai zāģa kopšanai izlietotais laiks atmaksājas ar uzviju.
Stabili vārdu savienojumiMeža cirtējs.
- Meža cirtējs — Mežcirtējs.
3.novec. Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
PiemēriNetālu no kaltētavas cēla jaunu mašīnšķūni... Kad Paps [lielsaimnieks] ar cēlu vērienu izbrauca traktoru no nojumes, šķūņa cirtēji apstājās darbā un noskatījās Papa rīcībā.
- Netālu no kaltētavas cēla jaunu mašīnšķūni... Kad Paps [lielsaimnieks] ar cēlu vērienu izbrauca traktoru no nojumes, šķūņa cirtēji apstājās darbā un noskatījās Papa rīcībā.
Stabili vārdu savienojumiCeļa cirtējs.
- Ceļa cirtējs — Jaunā aizsācējs, iesācējs.
Avoti: 2. sējums