cirtējs
cirtējs -a, v.
cirtēja -as, s.
1.Darītājs → cirst.
2.Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
Piemēri..iemieguši padusēs.. cirvjus, cirsmā dodas zaru cirtēji.
Stabili vārdu savienojumiMeža cirtējs.
3.novec. Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
PiemēriNetālu no kaltētavas cēla jaunu mašīnšķūni... Kad Paps [lielsaimnieks] ar cēlu vērienu izbrauca traktoru no nojumes, šķūņa cirtēji apstājās darbā un noskatījās Papa rīcībā.
Stabili vārdu savienojumiCeļa cirtējs.
Avoti: 2. sējums