cirtoties
cirtoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
Vīties cirtās (par matiem).
PiemēriSpoguļpriekšā [ķirurgs].. saglauda kastaņbrūnos matus, kas spītīgi cirtojās..
- Spoguļpriekšā [ķirurgs].. saglauda kastaņbrūnos matus, kas spītīgi cirtojās..
- Sirmie, kuplie mati cirtojās gar melnās naga cepures malu kā vainags.
- Viņa seju zem īsi apgrieztiem matiem, kuri, stāvus sliedamies, tūliņ sāka cirtoties melnās sprogās, varētu saukt par skaistu..
Avoti: 2. sējums