Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
cīrulis
cīrulis -ļa, v.
Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu.
PiemēriLauku cīrulis.
  • Lauku cīrulis.
  • Sila cīrulis.
  • Cīrulis vītero.
  • Cīruļa dziesma.
  • Cīrulis, kas dzīvo atklātos laukos un pļavās, savu ligzdu vij no zāles un salmiņiem, iekārtojot to labības lauka bedrītēs vai vadziņās.
  • Rets caurceļotājs un ziemotājs [Latvijā] ir cekulainais cīrulis..
  • «Tad te nu es dzīvošu kā cīruļa perēklītī,» nodomāja Līze, žiglā skatienā istabu ietvērusi.
  • sal. Dziesmas kā cīruļi straujas grib būt, Balsī un vārdos jau ziedoni jūt.
  • Bija viena no tām mānīgajām aprīļa dienām, kad gaisa dzidrumu, saules spozmi un cīruļu treļļus ātri nomaina melni negaisa padebeši un cīruļu putenis.
Stabili vārdu savienojumiCīruļu putenis.
Avoti: 2. sējums