Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
cirtums
cirtums -a, v.
1.Vieta mežā, kur ir izcirsti koki.
PiemēriMieriņš un viņa jaunā sieva Zenta.. strādāja cirtumā, kur lauza celmus, dedzināja zarus un sīkās saknes.
  • Mieriņš un viņa jaunā sieva Zenta.. strādāja cirtumā, kur lauza celmus, dedzināja zarus un sīkās saknes.
  • Cirtumā ap vecajiem celmiem saaudzis avenāju biezoknis..
  • Pār cirtumiem atkal pārklājies mežs..
2.Vieta, kur ir cirsts. Iezīmējums, kas veidots cērtot.
PiemēriSkrūvspīļu žokļiem pieskrūvē rūdītas plāksnītes ar krustenisku cirtumu, kas palielina berzi starp žokļiem un tajos iespīlēto apstrādājamo detaļu.
  • Skrūvspīļu žokļiem pieskrūvē rūdītas plāksnītes ar krustenisku cirtumu, kas palielina berzi starp žokļiem un tajos iespīlēto apstrādājamo detaļu.
  • Priedes iezīmētās. No baltā cirtuma tek balti sveķu sviedri..
3.pareti Paveikta darbība, rezultāts → cirst1. Tas, kas ir sacirsts.
Piemēri..saimnieks skalda malku lielai krāsnij. Pārnākot Ilze ar vienu klēpi ņem visu cirtumu.
  • ..saimnieks skalda malku lielai krāsnij. Pārnākot Ilze ar vienu klēpi ņem visu cirtumu.
Avoti: 2. sējums