cirtums
cirtums -a, v.
1.Vieta mežā, kur ir izcirsti koki.
PiemēriMieriņš un viņa jaunā sieva Zenta.. strādāja cirtumā, kur lauza celmus, dedzināja zarus un sīkās saknes.
2.Vieta, kur ir cirsts. Iezīmējums, kas veidots cērtot.
PiemēriSkrūvspīļu žokļiem pieskrūvē rūdītas plāksnītes ar krustenisku cirtumu, kas palielina berzi starp žokļiem un tajos iespīlēto apstrādājamo detaļu.
3.pareti Paveikta darbība, rezultāts → cirst1. Tas, kas ir sacirsts.
Piemēri..saimnieks skalda malku lielai krāsnij. Pārnākot Ilze ar vienu klēpi ņem visu cirtumu.
Avoti: 2. sējums