cirtains
cirtains -ais; s. -a, -ā
cirtaini apst.
1.Tāds, kas vijas cirtās, cirtojas (par matiem).
Piemēri..[zēns] strauji atbīdīja no pieres garo, cirtaino matu sprogu..
1.1.Tāds, kam ir cirtas (piemēram, par cilvēku, galvu).
PiemēriCirtains zēns.
1.2.Tāds, kas pēc formas atgādina cirtas. Robains, viļņains.
PiemēriPriežu mežos ļoti bieži sastopamas garšīgas ēdamās sēnes - cirtainās čigānenes.
Avoti: 2. sējums