knābt
knābt knābju, knāb, knābj, pag. knābu
1.intrans. Sist, cirst, arī plēst ar knābi.
PiemēriViena sieva stiepj zosi, bet tā, nelabu juzdama, knābj tavu knābšanu.
- Viena sieva stiepj zosi, bet tā, nelabu juzdama, knābj tavu knābšanu.
- Viens otram [zvirbuļi] knāba - Aste vai galva..
- «..tie, kas par mums citiem spriež tiesu, tie tavi [bagātā saimnieka] draugi, un krauklis krauklim jau acī neknābj ...» [Saka nabadzīgs zemnieks.]
1.1.trans.
PiemēriVistas knābj cita citu.
- Vistas knābj cita citu.
1.2.pārn.; sar. Asi, arī dzēlīgi teikt.
Piemēri«Kas tur ko nezināt! Domā, māte nelaidīs?» Rita knābj.
- «Kas tur ko nezināt! Domā, māte nelaidīs?» Rita knābj.
2.trans. Knābāt1.
PiemēriDivas vārnas pielaižas [noindētam] zirgam acis knābt, tās arī nosprāgst.
- Divas vārnas pielaižas [noindētam] zirgam acis knābt, tās arī nosprāgst.
- Lai mirušās miesas kraukļi knābj - Cilvēki dzīvās ar dzelžiem grābj.
Avoti: 4. sējums