Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
knābt
knābt knābju, knāb, knābj, pag. knābu
1.intrans. Sist, cirst, arī plēst ar knābi.
PiemēriViena sieva stiepj zosi, bet tā, nelabu juzdama, knābj tavu knābšanu.
1.1.trans.
PiemēriVistas knābj cita citu.
1.2.pārn.; sar. Asi, arī dzēlīgi teikt.
Piemēri«Kas tur ko nezināt! Domā, māte nelaidīs?» Rita knābj.
2.trans. Knābāt1.
PiemēriDivas vārnas pielaižas [noindētam] zirgam acis knābt, tās arī nosprāgst.
Avoti: 4. sējums