knābāt
knābāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Tvert ar knābi un rīt (parasti barību). Drupināt, vairākkārt sitot, cērtot, arī plēšot ar knābi.
PiemēriPa rudzu rugāju tagad staigāja kovārņi.. un knābāja izbirušos graudus.
- Pa rudzu rugāju tagad staigāja kovārņi.. un knābāja izbirušos graudus.
- Gremošanas veicināšanai mednis knābā granti..
- Pie viņa kājām mierīgi knābāja mēslus vecs, izpūris zvirbulis..
1.1.pārn.; sar. Ēst (par cilvēkiem).
Piemēri..karavīra Birkuma bērniem vēl nebija trūcis ko knābāt.
- ..karavīra Birkuma bērniem vēl nebija trūcis ko knābāt.
2.Vairākkārt knābt1.
PiemēriPieskrēja.. zostēviņš, pagāza mani gar zemi un ilgi mani dauzīja ar saviem spārniem un knābāja.
- Pieskrēja.. zostēviņš, pagāza mani gar zemi un ilgi mani dauzīja ar saviem spārniem un knābāja.
- pārn. Neticami resns pirksts ar spodri nogludinātu nagu paukšinādams knābāja papīru.
- pārn. ..tas [vīrs] neparko nevarēja noturēt taisni savus lielos kaulus, deguns gandrīz ceļgalus knābāja..
2.1.intrans.
Piemēri..liels deguns kā putns, galvai kustoties, knābāja uz visām pusēm..
- pārn. ..liels deguns kā putns, galvai kustoties, knābāja uz visām pusēm..
2.2.pārn.; sar. Vairākkārt teikt (kādam) ko asu, dzēlīgu.
Piemēri«Kā tad bija, kad es sāku strādāt? Knābāja no visām pusēm.»
- «Kā tad bija, kad es sāku strādāt? Knābāja no visām pusēm.»
Avoti: 4. sējums