knābāt
knābāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Tvert ar knābi un rīt (parasti barību). Drupināt, vairākkārt sitot, cērtot, arī plēšot ar knābi.
PiemēriPa rudzu rugāju tagad staigāja kovārņi.. un knābāja izbirušos graudus.
1.1.pārn.; sar. Ēst (par cilvēkiem).
Piemēri..karavīra Birkuma bērniem vēl nebija trūcis ko knābāt.
2.Vairākkārt knābt1.
PiemēriPieskrēja.. zostēviņš, pagāza mani gar zemi un ilgi mani dauzīja ar saviem spārniem un knābāja.
2.1.intrans.
Piemēri..liels deguns kā putns, galvai kustoties, knābāja uz visām pusēm..
2.2.pārn.; sar. Vairākkārt teikt (kādam) ko asu, dzēlīgu.
Piemēri«Kā tad bija, kad es sāku strādāt? Knābāja no visām pusēm.»
Avoti: 4. sējums