Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kļūmains
kļūmains -ais; s. -a, -ā
kļūmaini apst.; reti
Kļūmīgs.
Piemēri«Tev ir pierādījumi un droša sajūta, ka tas nav tikai kļūmains pārpratums?»
Avoti: 4. sējums