kļūme
kļūme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Neveiksme. Arī kļūda1.
PiemēriNenovēršami izvirzās arī jautājumi par latviešu teātra attīstības īpatnībām, tradīcijām, sava ceļa meklējumiem, veiksmēm un kļūmēm.
1.1.Nelaime, liksta.
PiemēriSkan šāvieni divi, un pajūk tik dūmi; Sirds izmisā nodreb, kā paredzot kļūmi.
2.Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā). Traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā.
Piemēri«Esmu sūtīts izlabot kolhoza radiomezglu. Raidītājā esot kāda kļūme?»
Avoti: 4. sējums