kļūda
kļūda -as, s.
1.Neatbilstība kādām prasībām, normām, nosacījumiem (piemēram, darbībā, tās rezultātā). Neatbilstība īstenībai (piemēram, darbībā, tās rezultātā).
PiemēriLabot kļūdas.
- Labot kļūdas.
- Vienmēr [diktātā] iezogas kāda kļūda. Te garumzīme aizmirsusies.., te kāds burts izslīdējis no vārda.
- Dramaturģijā.. sastopamies arī ar tēliem, kas nepārtop, bet ar savām kļūdām audzinoši iedarbojas uz skatītāju.
- Apskatījis svaiņa murdu, viņš tūlīt atrada kļūdu: mute nebija pareizi taisīta..
- Līvija dara.. lielu kļūdu. Viņa Uldim [dēlam] nestāsta neko par vīru..
- «Ļaunu negribēdams, tu savu uzskatu neskaidrībā vari nodarīt lielas kļūdas.»
Stabili vārdu savienojumiDarīt (arī izdarīt, nodarīt) kļūdu. Drukas kļūda.
- Darīt (arī izdarīt, nodarīt) kļūdu — Pieļaut kļūdu, kļūdīties.
- Drukas kļūda sar. — Iespiedkļūda.
- Ielabot kļūdas sar. — Labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
- Ielaist kļūdu sar. — Pieļaut kļūdu, kļūdīties, parasti, ko rakstot.
2.Starpība starp (kā) patieso lielumu un lielumu, kas konstatēts mērījumos, aprēķinos.
PiemēriPraktiski izslēgtas [mēriekārtās] arī tā saucamās kalibrēšanas kļūdas..
- Praktiski izslēgtas [mēriekārtās] arī tā saucamās kalibrēšanas kļūdas..
Avoti: 4. sējums