knābāties
knābāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Ilgāku laiku knābāt1. Laiku pa laikam knābāt1.
PiemēriUz ielas knābājās vistu bariņš.
- Uz ielas knābājās vistu bariņš.
1.1.pārn.; sar. Niekoties.
Piemēri«..man vienkārši gribas strādāt.. Visu laiku esmu tikai knābājusies. Tēlojusi pati sev, ka strādāju..»
- «..man vienkārši gribas strādāt.. Visu laiku esmu tikai knābājusies. Tēlojusi pati sev, ka strādāju..»
Avoti: 4. sējums