niekoties
niekoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa. Blēņoties (2).
Piemēri..direktors stāstīja: «Sākumā skolotāja likās spējīga. Stundas vērtēju par labām, bet tad sāku nojaust, ka tajās niekojas, māca kaut ko neatbilstošu programmai.»
1.1.Izturēties, rīkoties, runāt vieglprātīgi, aušīgi.
Piemēri«..dzīve man vajadzīga tāda, kādu es to vēlos, ne tāda, kādu man dos Planderu Juris.» [Saka meita.] - «Beidz nu, meit, niekoties! Neaizmirsti, ka esmu tava māte, un mātes padoms jāklausa!»
2.Blēņoties1.
Piemēri..viņi [skolnieki] absolūti nemaz nemācījās. Mācāmstundās sēdēja solā un niekojās.
Avoti: 5. sējums