kļūmīgs
kļūmīgs -ais; s. -a, -ā
kļūmīgi apst.
1.Tāds, kas ir saistīts ar kļūmi (1). Tāds, ko izraisa kļūme1.
PiemēriKļūmīgais Rīgas brauciens galu galā izvērsies laimīgi, viņš bij izpildījis visu, ko Vandai vajadzēja.
1.1.Nepareizs, arī neprecīzs (piemēram, par kustību).
PiemēriKļūmīgs bumbas metiens.
1.2.Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju).
PiemēriMan nav kur apmesties, nav arī nekādu izredžu tuvākajā nākotnē kaut kur naudu aizņemties, lai vismaz uz pāris dienām varētu mierīgi atelpot un pārdomāt savu kļūmīgo stāvokli.
1.3.Riskants. Bīstams.
Piemēri«Ko tad viņš ķeras pie tik kļūmīgas lietas kā vekseļu viltošana?»
Avoti: 4. sējums