kļūme
kļūme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Neveiksme. Arī kļūda1.
PiemēriNenovēršami izvirzās arī jautājumi par latviešu teātra attīstības īpatnībām, tradīcijām, sava ceļa meklējumiem, veiksmēm un kļūmēm.
- Nenovēršami izvirzās arī jautājumi par latviešu teātra attīstības īpatnībām, tradīcijām, sava ceļa meklējumiem, veiksmēm un kļūmēm.
- Cik viegli bērni uztver un novēro ikvienu kļūmi vecāku attiecībās, viņu rīcībā.
- Ja sēklas labi izšķiros un pārbaudīs to dīgtspēju, tad nenotiks tāda kļūme, kāda mums atgadījās.. Skolēni gaidīja vienu nedēļu, otru, bet āboliņš nedīga.
1.1.Nelaime, liksta.
PiemēriSkan šāvieni divi, un pajūk tik dūmi; Sirds izmisā nodreb, kā paredzot kļūmi.
- Skan šāvieni divi, un pajūk tik dūmi; Sirds izmisā nodreb, kā paredzot kļūmi.
2.Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā). Traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā.
Piemēri«Esmu sūtīts izlabot kolhoza radiomezglu. Raidītājā esot kāda kļūme?»
- «Esmu sūtīts izlabot kolhoza radiomezglu. Raidītājā esot kāda kļūme?»
- Visu nakti meistari strādāja pie stūres mašīnas, kamēr beidzot atrada kļūmi: kādā vietā kaut kas bija sadilis..
- ..Ķipāns.. stāstīja gvardistiem par ieroču kļūmēm un kā tās novērst.
Avoti: 4. sējums