Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
knaibīties
knaibīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Vairākkārt kniebt (vienam otru, citam citu).
PiemēriBērni snauda vai knaibījās.
1.1.Knaibīt1.
Piemēri«Dejot jūs neprotat,» viņa teica, «un tagad vēl knaibāties..»
Avoti: 4. sējums