knakstīties
knakstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
PiemēriViņš sāka knakstīties, tvarstīja Aijas roku un pietvīcis smaidīja.
- Viņš sāka knakstīties, tvarstīja Aijas roku un pietvīcis smaidīja.
- ..Lilioms ar meiteni karuselī esot knakstījies, un Muškatne liekas gaužām norūpējusies par sava karuseļa labo slavu..
- pārn. ..Rūja [govs] necieš tukšu mīlināšanos. Ja tu viņai dod maizi, par to - paldies! ..Bet citādi - nav ko apkārt knakstīties.
2.Nenopietni strādāt, niekoties.
PiemēriKo tas tur stundām knakstās pie viena zara? Skat: cērt, cērt un nevar pat trāpīt. Un nocirtis paliek stāvot..
- Ko tas tur stundām knakstās pie viena zara? Skat: cērt, cērt un nevar pat trāpīt. Un nocirtis paliek stāvot..
Avoti: 4. sējums