izgrozīt
izgrozīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ilgāku laiku, daudz grozīt (rokās, ar rokām).
PiemēriIzgrozīt pirkstos naudas gabalu.
- Izgrozīt pirkstos naudas gabalu.
- Izgrozī automobiļa stūri.
- Netīro veļas gabalu uz velētavas izgroza un izritina, lai var mellumus [melnumus] izdauzīt no visām pusēm.
- Beigusi darbu, Valda izgroza Imantu spoguļa priekšā.
1.1.Ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus).
PiemēriIzgrozīt galvu uz visām pusēm.
- Izgrozīt galvu uz visām pusēm.
- Izgrozīt kājas dejā.
- Brūns kukainis pār delnu pāršvīkā un ragus izgroza kā antenas.
- pārn. Saulpuķēm [saulespuķēm] kļūst jau par grūtu izgrozīt smagās galvas līdzi saules gaitai..
Stabili vārdu savienojumiIzgrozīt galvu.
- Izgrozīt galvu idioma — Censties izdomāt, censties atrisināt.
1.2.Vairāk kārt panākt, ka pagriežas uz vienu un otru pusi (piemēram, transportlīdzeklis).
Piemēri..runāt [šoferim] nebija laika, jo mašīnu vajadzēja izgrozīt pa bedrainu lauku ceļu..
- ..runāt [šoferim] nebija laika, jo mašīnu vajadzēja izgrozīt pa bedrainu lauku ceļu..
- ..figurālajā braukšanā vadībā izvirzījās.. pazīstamā motobraucēja, kura prata vieglo automašīnu tā izgrozīt, ka neieguva nevienu soda punktu!
- Uldis uzmauca cepuri stingrāk galvā, kalna galā ieskrējās un tad laida lejā caur piesnigušo krūmaino nogāzi, izgrozīdams luģes [slēpes] starp koku stumbriem.
2.Pārmainīt, parasti sev vēlamā veidā.
PiemēriPrast visu izgrozīt sev par labu.
- Prast visu izgrozīt sev par labu.
- Izgrozīt otra teikto.
Avoti: 3. sējums