izgrūst
izgrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu; trans.
1.Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzgrūst baļķi no ragavām sniegā.
1.1.Grūžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
Piemēri..izgrūda.. zobenu.. caur miesām..
1.2.Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
PiemēriLokomotīve iesvilpās, izgrūda pret debesīm baltu garaiņu mutuli.
2.Spēji radīt (paīsu skaņu) — par dzīvām būtnēm.
PiemēriPriekšsēdētāja biezās, iezilās lūpas mepaveroties izgrūda īsu, īgnu skaņu.
3.Strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā). Īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
PiemēriIzgrūst asus vārdus.
Stabili vārdu savienojumiIzgrūst caur zobiem.
3.1.Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
Piemēri«Zaglis... kāpa pa logu... istabā... šāvu... laikam arī trāpīju!» saimnieks briesmīgā uztraukumā izgrūda pār lūpām..
3.2.intrans.; sar. Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko).
PiemēriPreisieni vēl arvien policija meklējot, jo toreiz, pirmajā pratināšanā, Lilija tiešām izgrūda par to abortu...
4.sar. Pēkšņi, spēji izšaut.
Piemēri..zaķis pa to laiku bija pieskrējis [medniekam] gluži klāt, un abi karstumā izgrūstie šāvieni aizgāja lodeniski garām.
4.1.intrans.
PiemēriUzlēca Špickājis, paslēja bisi un no abiem stobriem izgrūda.
5.sar. Izdot, iztērēt (naudu).
Piemēri«Mīļā pasaulīt, ja es parēķinātu, kur esmu naudu izgrūdis! Kādreiz pats nevaru saprast - bija un nav.»
Avoti: 3. sējums