Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izgudrēm
izgudrēm apst.
Ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību.
Piemēri..viņa.. lasīja tās [vēstules] priekšā Soņai, izgudrēm izlaizdama teikumus un vārdus, kas bija domāti tikai viņai vien..
Avoti: 3. sējums