izgudrot
izgudrot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
Piemēri..izgudroti aparāti, kas ātri un nevainojami sašuj smalkos asinsvadus, lielās maģistrālās artērijas, sirds muskuļus un, ja vajadzīgs, arī nervu šķiedras.
2.Domāšanas rezultātā radīt (jaunu ideju, domu u. tml.). Izdomāt (2).
PiemēriIzgudrot pseidonīmu.
2.1.Izdomāt to, ka nav, kas nav bijis īstenībā.
PiemēriNeviens iebraucējs jau gaiši acīs neteica, ka brauc uz Virpuķēm precēties, bet katram bija sava izgudrota vajadzība: viens meklēja linus vai labību pirkt, otrs lopus vai jērus..
2.2.intrans.
PiemēriSāku nevis izgudrot, bet pa īstam vērot sulaiņus. Skatījos, kā viņi padod ēdienu, veikli pārsviež salveti, centos uztvert vienreizējo sulaiņa gaitu ar tādu kā pieskrējienu.
3.Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu). Izdomāt (1).
PiemēriIzgudrot ko iesākt.
Avoti: 3. sējums