vērpt
vērpt vērpju, vērp, vērpj, pag. vērpu; trans.
1.Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml. Šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
PiemēriVērpt linus.
- Vērpt linus.
- Vērpt kaņepājus.
- Vērpt dziju.
- Vērpjamais ratiņš.
- Vērpjamā mašīna.
- «Es viņai [mātei] esmu vienīgais, un viņa, nabadzīte, nokaujas kā prazdama, saimniekiem dārzus ravēdama un vilnu vai pakulas vērpdama.»
- Vilnu tagad Ardeļa dzirnavās ar mašīnu vērpa..
- Vai senā dziesmu teicēja naukšēniete, pakulu spaļu saēstām acīm, skalu gaismā vērpdama kodaļu, varēja iedomāties, ka viņas mazmazmeitām reiz talkā nāks modernas mašīnas..
- pārn. Neliela stumbra sīkie, daudzus gadu desmitus vērptie audi savijušies grodā auklā un savilkti ar zaru mezgliem..
- pārn. ..Bet sienas pulkstenis, kā allaž, laiku vērpj..
1.1.intrans.
PiemēriOsis, gultā izstiepies, sūca pīpīti, Osiene sēdēja un vērpa pusvilnainam audeklam..
- Osis, gultā izstiepies, sūca pīpīti, Osiene sēdēja un vērpa pusvilnainam audeklam..
1.2.pārn. Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu).
Piemēri..prāts cenšas atšķetināt, apgaismot, ko jūtas visu laiku vērpušas un mezglojušas.
- ..prāts cenšas atšķetināt, apgaismot, ko jūtas visu laiku vērpušas un mezglojušas.
- ..rēgainu māju pagalmā stāvēja divi un vērpa vizošus nomoda sapņus.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
PiemēriTumšsarkanas liesmu čūskas, melnus dūmu mutuļus vērpdamas, kāri laizījās augšup pa zaļo ciedra stumbru.
- Tumšsarkanas liesmu čūskas, melnus dūmu mutuļus vērpdamas, kāri laizījās augšup pa zaļo ciedra stumbru.
- Motors silti dziedāja, «Pobeda», atsperīgi lēkādama pār lielceļa grambām, vērpdama aiz sevis biezu putekļu asti, nesas pretī vakara saulei.
3.tehn. Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu.
PiemēriVērpt vārpstu.
- Vērpt vārpstu.
Avoti: 8. sējums