vērptuve
vērptuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1).
PiemēriLinu vērptuve.
- Linu vērptuve.
- Desmit gadu vecumā viņš atstāja skolu un nokļuva kokvilnas vērptuvē. Zēnam augu dienu bija jāstaigā gar vērpjamo mašīnu un jāsasien pārtrūkušie pavedieni.
- Arī pēc pievienošanās Prūsijai 1815. gadā rūpniecības attīstība Reinas provincē turpinājās. No 1815. gada līdz 1830. gadam vārpstiņu skaits vērptuvēs pieauga no 100 000 līdz 150 000..
Avoti: 8. sējums