vērpele
vērpele -es, dsk. ģen. -ļu, s.; etn.
No apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu.
Piemēri..Anna ar Lieni nespēja vien strādniekiem dzert padot. Skābputras vērpele sen bija tukša, meitenes savārījušas mētru tēju..
Avoti: 8. sējums