vērpele
vērpele -es, dsk. ģen. -ļu, s.; etn.
No apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu.
Piemēri..Anna ar Lieni nespēja vien strādniekiem dzert padot. Skābputras vērpele sen bija tukša, meitenes savārījušas mētru tēju..
- ..Anna ar Lieni nespēja vien strādniekiem dzert padot. Skābputras vērpele sen bija tukša, meitenes savārījušas mētru tēju..
- Piedzima dažs pastulbāks bērns, kam, tā teikt, kūmās bija stāvējusi alus vērpele.
- Lielstoķis atvēra savu somu un izcēla ruma vērpeli..
Avoti: 8. sējums