Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iekalt
iekalt -kaļu, -kal, -kaļ, pag. -kalu; trans.
1.Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
Piemēri..no Rostovas cietuma pa ielas dziļajiem putekļiem stražņiki dzina važās iekaltus cilvēkus.
  • ..no Rostovas cietuma pa ielas dziļajiem putekļiem stražņiki dzina važās iekaltus cilvēkus.
  • Trīs mēnešus Stefčo pavadīja viennīcā... Pastaigās viņu veda vienu, važās iekaltu.
  • pārn. Sen viņš iekalts Ielu žvadzošajās ķēdēs; Sen jau Gauju Dzird vairs tikai sapņos.
  • pārn. Brīvajam dabas bērnam ir sveši un neizprotami sabiedrībā valdošie likumi. Kas viņiem, likumu važās iekaltajiem, ir spēks, tas viņai - vājums, kas viņiem - vājums, Karmenai - spēks.
1.1.Iestrādāt kalumā.
PiemēriDzelzī iekalta pūra lāde.
  • Dzelzī iekalta pūra lāde.
  • ..izcēlu klusām ar sirds drebēšanu no stāvskapja misiņa āķos iekaltu smagu bībeli..
  • ..smagi vajadzēja klaudzēt arī tā sensenā zirga pakaviem, kurš uz savas muguras nesa vīru, kas kādreiz valkāja.. tērauda bruņas. Tas bija smags vīrs, caurcaurēm iekalts tēraudā..
  • Misiņa iekaltās brilles.
1.2.pārn. Pārklāt (ar akmeņiem, granītu u. tml., piemēram, krastmalu).
Piemēri..Daugavas krastmala iekalta granīta rotā..
  • ..Daugavas krastmala iekalta granīta rotā..
  • Egles sieva Herta ar draudzeni pastaigājās Jaltā gar akmenī iekalto ostas malu.
  • Ir spirgta rīta stunda, kad jūlija saule vēl nav paspējusi piekarsēt akmenī iekalto Rīgu..
1.3.pārn. Savienojumā ar «ledū»: aizsaldēt (upi, ezeru u. tml.) – parasti par salu.
Piemēri..Sals Daugavu iekalis ledū..
  • ..Sals Daugavu iekalis ledū..
  • Arī sals, kas bija sācies ļoti negaidot, varēja iekalt jūras līci ledū..
  • Viņa pavirši laida acis uz ledū iekalto Ņevu, kura viņai.. atgādināja aizsalušu Daugavu.
2.Kaļot (piemēram, ar kaltu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u.tml.).
PiemēriSenajos vārtos iekalto hieroglifu ornamentu pūlējušies atšifrēt vairāki zinātnieki.
  • Senajos vārtos iekalto hieroglifu ornamentu pūlējušies atšifrēt vairāki zinātnieki.
  • Aiz Mazirbes baznīcas lielā lauka vidū vēl 1967. gada vasarā stāvējis akmens, kas iekaltiem latīņu burtiem kaut ko vēstījis par mēra laikiem.
  • Šis smagais bluķis - tas būs kapakmens, kur iekalt epitāfiju..
  • sal. Drošsirdīgo vīru sejas vaibstus.. [rakstnieks] veidojis asās, skopās līnijās, it kā akmenī iekalis.
3.Iestiprināt izkaltā robā, caurumā (piemēram, siju).
PiemēriŠķēršu galus iekaļ sijās tā, lai šķērša un sijas augšmalas sakristu..
  • Šķēršu galus iekaļ sijās tā, lai šķērša un sijas augšmalas sakristu..
  • «Radiators jāliek šeit,» sacīja tas, kura rokās atradās plāni,.. «un pievads jāiekaļ šeit..»
  • ..divi [strādnieki] jau sēd uz nozāģētām un iekaltām sijām un sarunājas.
4.sar. Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
PiemēriIekalt ķīmijas formulas.
  • Iekalt ķīmijas formulas.
  • ..skolēns, kas bez izpratnes «iekalis» vienu vai otru gramatikas likumu, neprot to izlietot rakstos, nespēj sadomāt atbilstošus piemērus.
  • Īsināju dienas, iekaldams atsevišķus franču Vārdus.
4.1.parasti savienojumā ar «galvā». Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot). Arī iemācīt.
Piemēri..skolotājs pie kapa atkārtoja jau sen galvā iekaltu bēru runu un par savām pūlēm dabūja rubli, un brauca līdz uz bēru māju.
  • ..skolotājs pie kapa atkārtoja jau sen galvā iekaltu bēru runu un par savām pūlēm dabūja rubli, un brauca līdz uz bēru māju.
  • Savu īso runu viņš mājās jau bija iekalis galvā, tāpēc arī nesamisējās neviens teikums.
  • «..uz visiem laikiem iekaliet galvā pirmo un pašu galveno mednieka disciplīnas dzelzs likumu: nekad nevērs ieroča stobru pret cilvēku, kaut arī esi pārliecināts, ka ierocis nav pielādēts.»
4.2.Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā). Ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
PiemēriTomēr militārā biznesa ideologi.. burtiski iekaļ cilvēku apziņā, ka valsts milzīgie izdevumi bruņojumam esot «ekonomikas uzplaukuma» līdzeklis..
  • Tomēr militārā biznesa ideologi.. burtiski iekaļ cilvēku apziņā, ka valsts milzīgie izdevumi bruņojumam esot «ekonomikas uzplaukuma» līdzeklis..
  • ..ar kalšanu tādām zvērenēm [meitenēm] nejaudāja iekalt, kas ir dievvārds..
  • pārn. «Tā [lauku strādniecība] nav pilsētas strādniecība, kurai sociālisma jēdziens pašas dzīves iekalts un izveidots.»
Avoti: 3. sējums