iekalties
iekalties -kaļos, -kalies, -kaļas, pag. -kalos; refl.
1.Refl. → iekalt1.
PiemēriPats iekalies važās.
1.1.pārn. Savienojumā ar «ledū»: aizsalt (par upi, ezeru u. tml.).
PiemēriZiemeļu ledus okeāns.. sāk iekalties ledū, un braukšana pa to nav iespējama..
2.Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
PiemēriTe viņš vietām bija.. iekalies klintī, vietām apakšā sadzinis mietiņus, sakrāvis akmeņus un nostiprinājis tecinu [taciņu], tā kapa viņu varēja paiet garām augšā atsevišķā, nelielā sānu aiziņā.
3.parasti 3. pers.; sar.; parasti savienojumā ar «galvā». Tikt labi iegaumētam.
PiemēriKad cilvēkam gadiem gadās staigāt diendienā vienu un to pašu ceļu, tad tas viņam tā iekalās atmiņā, ka vēlāk pat pēc vairāk gadiem šis ceļa gabals ar visiem sīkumiem tik pazīstams, it kā kad būtu vai uz delnas zīmēts.
Avoti: 3. sējums